trešdiena, 2012. gada 28. novembris

For LOCA- HELP

M?
Kas ar viņu?!



Sveiki :)

Tad nu tā - es šķiet, jau pusgadu cīnos ar vienu parastu flopsi, vispirms viņš bija bēdīgā stāvoklī kādā mājā un tad bija dabūjis kukaiņus(par kuru nosaukumu man nav ne jausmas, bet tos es iznīdēju)
Tagad šim upurim ir cita problēma :D
Kopš tā laika, kopš man viņš ir ir stipri paaudzies, labas garākas un vēl klāt jaunas izaugušas-daudz jaunas saknītes izdzinis - nu skaisti, BET, 
1.Kapēc viņam nokalst saknes?
2.Kādēļ šī flopša saknes ir pūkainas un tumši zaļas nevis gludas un gaiši zaļas?
3.Vai šī izmēra flopsim šāds sakņu daudzums nav par mazu?
4.Kapēc atkal nīkuļo?! - gaisma ir, mitrums ir(manuprāt), pārliet-nepārleju...

un pēdējais jautājums:
5.Kapēc dažreiz ziedu forma un krāsa atšķirās no sākotnējās stadijas(kad augs iepirkts)
(nu man viņš zied tikai tumšāki rozā nevis kā sākumā bija) 
(diviem ziediem bija tāda īpatnība, ka nedaudz atšķīrās zieda forma(simetriski katrā pusē bija tāds kā iegriezums, bet dabiski izveidojies) kapēc tas viss tā?!


trešdiena, 2012. gada 31. oktobris

Viss kopā, par pēdējo laiku :)

Neticami, laiks paskrien...
Dažādas atklāsmes nākušas par dzīvi, par dzīvības vērtību.

Tumšais laiks - manā dzīvoklī ofic. atklāta sveču sezona. :)


Sāku lēnām iepirkt adventes vainagam dekorācijas - liekas, ka četrus gadus nevienu nebiju uztaisījusi. ŠOGAD vajag obligāti :)
Aktuāli - cītīgi meklēju baltas un tumši zilas sveces ar spīdumiņiem.


Esmu kļuvusi mierīgāka, lai gan dzīve turpina uzvesties trauksmaini. - ļoti palīdz Youtubes relaksējošā mūzika.




Mazā ir burvīgi sagatavota ziemai :)
 Un sniegs arī uzsnidzis, kas brīnumainā kārtā joprojām turās. :)

Mani flopši aug griezdamies...  - tas jau gan nav nekas jauns, ja ir tik daudz mīlestības pret viņiem :) :D


otrdiena, 2012. gada 16. oktobris

RAKSTURS.

Vai zini, kas ir raksturs?
Redzēt veikalā nocenotas orhidejas pa 1.15santīmiem un nenopirkt NEVIENU! :D
/Sintija V./

pirmdiena, 2012. gada 17. septembris

KAS TIE PAR MOŠĶIEM?!



 Kā redziet, tuvāk nekādi nobildēt šos mošķus nevar.... :(

LOKA klubiņa dalībnieki, lūūdzu, paskaidrojiet kas šie tādi ir?!
Šie pagaidām neko traku nedara, bet varbūt ēd nost manu puķīti?!

piektdiena, 2012. gada 17. augusts

Dienas sarunas...

Tētis-Laumiņ, cik Tev actiņas?
Lauma- Divas!
Tētis - Cik Tev deguntiņi?
Lauma - Viens.
Tētis - Cik dupsīši?
Lauma - Viens!
Tētis - Tas pats uz pusēm saplīsis, ne?
Lauma - Nē, tas lai var izmazgāties :D

Mamma - Vai vari atnest mammītei brilītes?
Lauma - Sure :D
(multeņu spēks) :D


svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Majonēzes cepumiņi...

Vakarā sagribējās ko saldu, tapēc izdomāju noprovēt majonēzes cepumus :)


Majonēzes cepumi.

250g majonēze
170g sviests
400g milti
250g cukurs
2 olas
Lūk, process :)
Izkausē sviestu, piejauc un sakuļ olas ar cukuru, pielej majonēzi, saber miltus un samīca kārtīgi, tikmēr kamēr nelīp pie rokām.
Cep 220grādos 20min.


otrdiena, 2012. gada 7. augusts

Šoreiz, par manām luteklītēm..

Varbūt vēl ir kāds, kas nezina, ka man ir jau trīs Orhidejas, jeb Falenopsīši.

Tad nu lūk, manas skaistules. 

Pati pirmā ko dabūju ir šī, svītrainā. Skaistule. Ar garu, garu ziedkātu, daudz veselīgām lapām. Skaistu, sarkanu kašpo. Šī atrodas virtuvē uz palodzes,lai biežāk prieks iet virtuvē :D
Ja ievērosiet dzelteno laukumiņu pa kreisi, tad redzēsi, ka tikko tikko atvēries manis izaudzētais pumpurs, un būs daudz un vēl :)
Pagaidām 1ziedkāts, 17ziedi un daudz pumpuriņi.
Šai arī izaugušas 3 jaunas lapiņas.






Nākošā ir mana lillā mazulīte(tapēc ka maz ziedu).
Nopirkām Depo uz atlaidēm. (kašpo bija dārgāks par pašu augu)
Biju par šo mazo skaistulīti mazliet nobažījusies, jo ziediņi bija mīksti un ļengani, lapas uz izžūšanas  robežas, saknes gan bija diezgan labā stāvoklī.
Šai sākumā bija 4 ziediņi, tagad ir 3 un viens pumpurs, kas nevēlas vēl augt.
Un ir trīs jaunas lapiņas.






Bet ir perspektīvas pilna, JO, ziedkātam nāk jauni atzariņi uz kuriem noteikti būs pumpuri UN vēl..







... šķiet, ka būs vai nu jauna saknīte, vai jauns ziedkāts, lūk tur, zem kabatiņas, viens maskējās :)




 
Lūk mana trešā mīlulīte, absolūts mazulītis ja ņem vērā manas iepriekšējās divas skaistulītes., un vēl nav ne ziedkāta ne ziedu.
Pie manis šī ir apmēram 10dienas.
Tātad, ir jau reiz izziedējus(ne pie manis) Bet pēc kādas ciemošanās tiku pie tās, jo biju mazliet saskumusi par auga saknēm, lapām, substrāta sausuma stāvokli un nenogriezto ziedkātu.Man pateica, gribi?-ŅEM.
Kopš tā laika puķīte ir atkopusies, lapas skaistas gaļīgas kļuvušas, saknītes atdzīvojušās,Un pats galvenais, ir jaunas lapiņas. :) Tikusi arī pie mākslīgajiem ziediem :D
Šai gan vēl nav kašpo, bet drīzumā tiks iegādāts, jo nebija zināms, vai viņa izdzīvos, jo gaisa saknes bija maz un podiņš vienu reizi tika pat nejauši izgāzts.
Atrodas intensīvajā mīlestības periodā - manā istabā. :)
Man pat nav ne jausmas kādā krāsā ir šai ziedi, bet ir vērts gaidīt, jebkurā gadījumā. :)
PALDIES AGNESEI!

 Un te, nu mana esošo kašpo, sakņu un lapu parāde :D
Sarkanais svītrainajai un dzeltenais maigi violettajai.





Citi krāj konfekšu papīriņus, fotogrāfijas, lietas, BET ES - FLOPSĪŠUS! :)


piektdiena, 2012. gada 13. jūlijs

Pagājušā mēneša laikā apskatītais... :)

Divu nedēļu laikā pabijām tik daudz vietās, ka ja godīgi, mājās bijām tikai pa nakti un arī ne visas.

Tātad, pirmā vietiņa kur bijām bija ''Araišu ezerpils''


Ieejas maksa bija diezgan zema.
Apstaigājām gan dzīvojamo daļu Tā kā lielāko daļu no šīm ēkām tika restaurētas, tad lielākā daļa no šīm būdiņām nemaz nebija iespēja apskatīt.
Arī pils drupas apskatījām - tā gan ir bijusi liela pils. Apskatījām ''meitu kalnu'' tur esot dzīvojušas tikai meitenes-sievietes. Dažādi ''vigvamiņi'', nojumītes kur gulēt. 
Visvairāk man patika tas, ka Mārtiņš teica''Agrāk visas šīs mājas un būdiņas izskatījās daaaaudz lielākas!'' 
Diena bija saulaina, tapēc izmantojām iespēju uztaisīt kādu feinu bildīti.
Mīlulītes :)

''Tēti, tēti! Tu mani redzi?''

 Mani mīļumiņi :)

Superpodziņa :)

Pašās beigās iegādājāmies magnētiņu :) 
Dienas noslēgums bija superīgs, šašļiki pie Emīla un PIRTS :) mmmm. :)

Pēc, laikam, vienas dienas devāmies ciemos pie mammas brāļa Guntara un Ērgļiem. 

Tur mēs dzīvojāmies divas dienas.
 Pirmajā dienā mūs sagaidīja ar tikko vārītiem jaunajiem kartupelīšiem, burvīgi gardu mērcīti un tomātu puķkāpostu salātiem.Un Jā, to bija gatavojis pats Guntars(cilvēki pa gadiem tik ļoti izmainās) Nekad nedomāju ka viņš kādreiz varētu būt tik saimniecisks. 
Savukārt mēs neatpalikām un atvedām saldējuma torti. 
Iepazinos ar savu mazo brālēnu, kuru redzējusi biju tikai bildēs, ar fantastiski zilām ačtelēm, kas tagad jau ir zaļas. Nu, jau puika izaudzis un pat blēņas meistaro. :D

Bija arī tajā dienā mana lielā izgāžšanās, un jā, burtiskā nozīmē. - es izgāzos no šūpolēm.Sāpes labās kājas īkšķim atgādina to tīri bieži.
Godīgi sakot no tā kritiena atceros maz. - Atceros ka sēdēju šūpolēs un pēkšņi jau biju gar zemi, gar acīm melns, sāp kājas pirksts un naktī sāpēja arī plecs. Es nezinu kā es to dabūju gatavu,bet spēcīgi sasitu kājas pirkstu līdz kārtīgam pampumam, tad nu kliboju vairāk kā nedēļu, bet tas vel nebūtu nekas. Es taču piezemējos UZ GALVAS. Uhhh, atceros tās sāpes un troksni kāds bija kad galva saskārās ar zemi. šausmas...

Tajā vakarā devāmies uz brāļu Jurjānu memoriālo muzeju ''Meņģeļos'' 
Tur bija dziesmu vakars. Patīkams pasākums, sanāca dažādu gada gājumu sievietes un dziedājām. 
Gan Jurjānu dziesmas, gan arī populāras un zināmas mūsdienu dziesmas.
Galds bija tik bagāti klāts, ka likās ka lūzīs no pārpilnības. 
Vakars beidzās vēlu, bet noslēgums bija ļoooti jauks, man atkal tika piedziedātas pilnas ausis par stūra dīvāna praktiskumu :D -Mārtiņš :D

Otrā diena bija tik neorganizēta, visi noguruši, bērni niķīgi.

Bet Nē, mums jau miera nav. Gribas vēl kkur aizbraukt :D
Devāmies uz vēlvienu memorālo muzeju -Rūdolfa Blaumaņa muzeju ''Braki''
Tīri labi patika, tikai nebija tā senatnīguma elpa... Pietrūka. 

Aizbraucām mājās- Tur pie Guntara, mazie izgulējās, atvadījāmies no radiniekiem un devāmies uz Gaiziņkalnu. 


Tā kā nekad tur nebijām bijuši, tad nolēmām izmantot iespēju tur doties, jo tas taču galīgi nav tālu no Ērgļiem. 
bridām un bridām pa zālēm uz augšu, vienā brīdī man ausis aizkrita, bet tad atkal pārgāja. skats skaists, bet nekas diži īpašs.
ļoti gribējās uzkāpt tajā tornī augšā, bet nedrīkstēja. Tā arī neuzkāpām, bet gan jau, ka tad skats būtu bijis 3x skaistāks. 
Tad nu rāpāmies lejā- mazā lasīja puķītes, bet Mārtiņš man palīdzēja tikt lejā no kalna, jo tā mana klibā kāja bija nepielūdzama- diemžēl. 
Tam vakaram pietika - abi sapratām. - Braucam mājās - pa ceļam iegriezāmies Liepkalnos...
mmmmm, tie pīrādziņi. :D gardi, gardi.
Un tie plašo pļavu skati, pamestas mājas. Man patika. :)

Nākošā rītā pamodos ar vēlmi doties zaļumos, kaut vai tikai vienu dienu pavadīt pie ezera, uzkurināt ugunskuru, pasauļoties, papeldēties, pabūt divatā, bet Mārtiņš šādi negribēja. 
Bužināju un murciju viņu, tad piedāvāju doties uz Zoo. Lai gan tajā brīdī neredzēju ko viņš dara pie PC, pagriezos pret viņu un ieraudzīju, ka viņš jau ir atvēris vaļā lapu par Rīgas Zoo un sāk pētīt cenas. 
Cik gan bieži tā var notikt?! Bet mums tā notiek aizvien biežāk. 

Mazā bija sajūsmā-žirafes, dažādi putni, bruņurupuči, pāvi kas atļāvās Laumai uzbļaut.
Dabūja paglaudīt kaziņu, ļoti ļoti maziņu. 
Redzējām arī čūskas un krokodīlus. 
Laumai bija arī pareizais apģērbs šai dienai :D 
                                                                     Žirafe uz krekliņa.

 Re, begemoti!

 Paskat, zivtiņas!
 Tēti, tēti, es atradu Nemo!
Redz kur arī Dorīna. :)

Jā, bija arī saldējuma kokteilis :) 
Bijām izmantojuši dienas labāko laiku, jo ko līdz devāmies mājās, sāka līt lietus, bet vakara noslēgumā noskatijāmies Nemo un visi kopā lielajā gultā aizmigām. :) - Tā laimes sajūta... Ieelpo laimi :)










trešdiena, 2012. gada 13. jūnijs

Burvīga dieniņa :)

Šodien pamodāmies diezgan agri :)
Bet padarījām ļooti daudz :)
Bijām Laumiņai uztaisīt pirmo pasi , tad bijām bankā, devāmies uz tirgu, vēl pastaigājāmies.

Nopirkām superīgajā saldējumu bodītē salčukus :) 
Es paņēmu sev vienu bumbiņu Lāceņu un vienu bumbiņu Ķiršu, bet mazā uzstāja, ka vajag to zaļo. :D Centos pierunāt uz ābolu, bet nē! - vajag TO zaļo. = Piparmētru, tā nu ar pārdevēju norunājām, ka paņems ābolu un mazliet uzrullēs piparmētru. 
Mazajai iestājās miers :) 
Galvenais ka zaļš! :D

UN kad izgājām no šīs jaukās bodītes ārā, mums bija liels, liels pārsteigums. 

Vai redzi tos baltos punktiņus?! - Nē, tas nav tapēc ka kamera būtu netīra.
 Kādā brīdī kad spēcīgāk uzpūta vējš- skats bija neticams. 
Sajūta, kā ziemā. - SNIEG! :D bet nē! Tās ir papeļu pūkas!
Te vēl! 

Bet bija vēlviens interesants piedzīvojums. 
Kad devāmies meklēt kur atrodās tā vieta kur uztaisīt mazajai pasi, īsti pārliecināta nebiju, kur doties, līdz ar to bija kāds kundziņš kam uzjautāju kur var uztaisīt pasi. Viņš nezināja. 
Nāca pretīm pensionāru pāris. Tie norādīja uz domes ēku(bet īsti pārliecināti par to vai tur ir vai nav viņi nebija)... - Devos tajā virzienā un man pretīm nāca vīrietis ar meitiņu ratiņos. Prasija - no kuras puses var šai mājai(kalna galā) uzbraukt ar ratiņiem augšā. Es teicu ka nezinu, bet varu palīdzēt tos ratiņus uzdabūt augšā, viņš teica ka pats uznesīšot. Tad es uzstāju, ka nest nemaz nav nepieciešams :D Viņš neticēja.
Tad domāju - ja viņam nepieciešama palīdzība, palīdzēšu, tad es viņam varu uzjautāt kur var uztaisīt pasīti, viņš saka- ka taisni tur, šobrīd arī cenšās nonākt - Tur augšā :D 
Palīdzēju uzdabūt tos ratus augšā, kamēr viņš turēja manu somiņu un brīnījās. :D 
Viņš pastāstīja dažādas lietas, rindā gaidījām labu laiku, pieskatīju kādu brītiņu arī to mazo dūdiņu, Bet ne par to ir stāsts.

Beigās sakrita tā ka kabinetā gāja pirmais viņš, un tikai pectam es, lai gan sākumā bija norunāts, ka mani laidīs pa priekšu, jo es palīdzēju. :D
Galu galā, es izgāju ārā pirmā un devos tālāk uz banku. Kad bankā visas lietas bija izdarītas un rinda izstāvēta, dodamies ar mazo ārā, un tur atkal, pretīm nāk viņš, ar visu bebeni, nu tikai tagad cenšās tikt iekšā bankā. Domāju- nu jauka sakritība. Apjautājos tik, kā tika lejā, (ja nepietika radošuma viņam tikt pašam augšā) :D

Pēctam gājām uz tirgu... Sapirkušas kartupeļus un burkānus, tikusi līdz tunelim, ATKAL, satiku viņu. runāja pa telefonu un stāstīja, ka jāaiziet uz tirgu sapirkt kartupeļus.

Tad man galvā šaudījās interesantas domas - KĀ VIENĀ PILSĒTĀ, VIENĀ DIENĀ VAR GADĪTIES DIVI DAŽĀDI CILVĒKI, SATIKTIES, UN PRAKTISKI VIENĀ LAIKĀ IET VIENUS UN TOS PAŠUS MARŠRUTUS AR TIEM PAŠIEM MĒRĶIEM?!

Te nu arī dziesmiņa kas man šobrīd pa galvu maisās, :) 

svētdiena, 2012. gada 10. jūnijs

Pirmais mēģinājums cept cepumus :)

Jau divas nedēļas sēžu nemierā par savu cepeškrāsni - tā kā internetā sagūglēt galīgi nebija iespējams manas cepenes termometra nozīmi, tad ideja bija ieprovēt tāpat.

Gribējās pamēģināt uzcept cepumus- nekad eipriekš to vēl nebīju darījusi, tamdēļ izvēlējos recepti, pēc kuras man nebūtu žēl izsviest to ārā, ja nu tomēr nav izdevies vai cepeškrāsns pievīlusi :D
Recepte gaužām vienkārša.
200g sviesta (es ņēmu saldkrējuma)
200g biezpiena 
2glāzes milti
Cukurs

  1. Visu to cītīgi samīca. 
  2. mīklu izrullē plānu
  3. izspiedu ar glāzi aplīšus,
  4.  sabēru virsū cukuru un aizlociju uz pusēm 2x
  5.  ar dakšiņu piepresēju atvērtākās malas
  6.  liku iekšā cepeškrāsnī. aptuveni 220'grādiem minūtes 20,
 Mīkla ir trekna, tapēc ilgi cepās, mana cepeškrāsns necep no augšas, līdz ar to arī šī iemesla, dēļ process pagarinās.

  1.  Cepeškrāsns pārbaudīta - IET
  2. pirmais mēģinājums cept cepumus IR!
  3. Rezultāts- nekas īpašs, bet pie tējas OK :)

P.S.
Process iepatikās :) 
Gan, jau ka drīz vēl ko mēģināšu :)


piektdiena, 2012. gada 1. jūnijs

Happy :)

Un tādi pat eksistē :)
Redz cik jauki, - man tā paveicies :) nav neviena punkta ko VINS neizpilditu :)
(taču ir kāds par ko varētu vel pastrideties)
Viss ir lieliski :)

pirmdiena, 2012. gada 28. maijs

Dažas patiesības...

Jo vairak kadam palidzu, aizvien biežāk redzu, ka dzive iespļauj tieši sejā!!!

Dzīvē VISAM ir bumeranga efekts...


Ja cilvēks gribētu kārtīgi sadot pa pakaļu tam, kurš sabojājis viņa dzīvi - Pats, vairs nevarētu nosēdēt uz savas pēcpuses!!!


Vīrietis ir sprinteris, sieviete maratoniste, pat vairāk - sieviete prot skriet vairākus maratonus vienlaicīgi.


Ja jūties vientuļš, tad atceries, ka aitas ganās baros, bet ērgļi lido vienatnē.


JA kas ir beidzies slikti, tad vēl nekas nav beidzies.


Tikai ievainotā gliemežnicā izaug pērles.


Labāk ticēt sapņiem ko izsapņojat miegā, tie var piepildīties, jo brīdina.


Pictures - Just for fun :D

Tā nu ir sagadījies ka ir sakrājušies visādi feini sīkumiņi :D

Redz' kā ir. devos šopingā, šo to sapirku. Atnākot mājās secināju ka uz biksem ir uzrakstits miss olive - mmm, ka man garšo olives :) 
Un mana vājība, veļiņa, jebkāda veļiņa, to arī iegādājos, un arī, mājās atnākot uz birkas ieraudziju ko interesantu :) 
 Nicoletta :P (pašai sava apakšveļas līnija) :D 
Kura sieviete ko tādu nevēlētos? :D


Vakarā pēc darba, izdomāju ka jāpaņem kāds kokteilītis, tad nu doma sliecās uz Mojito!
Mājās secināju, ka nav korķu attaisāmā, vienkārši neatrodams pēc pārcelšanās. 
Lūk, tāda dzīve ir bez vīriešiem.
Morāle - Sievietes vienmēr tiek pie cerētā, arī bez vīriešu palīdzības, BET, tikai pa savam :D
Te nu ir Laumas mīļākais multfilmu varonis - SpongeBOB.
Pats labākais - Mammu, mammu, Re, iet PančBābs skear(scare) pants :D

Viens no jaukākajiem braucieniem - Stokholma :)

Iepriekšējās dienas strādāju kā zirgs :D - 6 dienas no vietas, godam biju nopelnījusi kruīzu uz Stokholmu. - Biļetes mums uzdāvināja Mārtiņa brālēns. Pāāaaldies :)


1.Diena
Tā diena bija skaidra un saulaina :) 
Sagaidījām meitiņai auklīti un devāmies uz Rīgu - tā laicīgi, lai var uzspēt naudiņu apmainīt un paiku  sapirkt, jo tikai brokastis bijam plānojuši uz kuģa. 

Autobusā pētījām dažādus punktus kurus varētu apskatīt Stokholmā. Vēl nekad nebijām plānojuši kādu ceļojumu, bija tāda kā svētku sajūta.
Izkāpuši no autobusa meklējām kādu jauku vietiņu kur paēst pustdienas. Tā kā laika nebija daudz tad uzmeklējām kādu ieskrietuvīti kur dabūjām dažādus salātiņus. Izskrējām pa Rimi un dabūjām kūpinātu vistiņu un pāris augļus vakaram, kā arī padzerties.
Par valūtu - Tas bija diezgan jautri, skraidījām pa Vecrīgu un pētījām visus ''Exchange'' punktus, rokās saķērušies, smaidīgi un steidzīgi. Meklēdami visizdevīgāko variantu.

Tik sen niebijam bijuši kopā, tikai un vienīgi divatā :) kopš gaisa balonu pasākuma, ja nemaldos Augusta nogalē. 

Skrējām ātri ātri uz tramvaju, kas ved uz ostu.

Ieraugot to milzīgo kuģi sajutos TIK niecīga. 
Pasu un biļešu uzrādīšanas punktā pat nekādā veidā nepārbaudīja bagāžu, tik pat labi būtu vedusi 3kg heroīna un neviens to pat nepamanītu.
Tā bija kārtējā reize kad pazaudēju pasi somā, kā rezultātā viss somas saturs bija jāizber uz krēsla :D

Kad visas mašīnas bija uzbraukušas uz klāja tad arī mēs gājām. 
Uzmeklējām savu kajīti, un devāmies izpētīt kuģi.
Redzējām saulrietu uz kuģa, Debesis sarkanas sarkanas. MMM :) Vējš arī, tāds neko :D

Kad kuģis sāka kustēties viss jau bija tumsā.
Saule jau norietējusi, viss gaismiņās. :) 


Pētījām kā Rīga aizpeld mūsu skatam.
Tāda idille un miers. :) 
(par spīti tam, ka ārā bija šausmīgi auksti-vējš)


Izpētījuši kuģi, afišas par notikumiem šajā un nākošajos vakaros... 
Kādu brīdi pasēdējām zālē iepazināmies ar noteikumiem un dažādiem punktiem Stokholmā, prezentāciju bija beidzis kāds latviešu puisis. Pat interesanti bija. Domas sāka svērties uz VASA muzeju, tehno muzeju un kādu parku.
Izdzērām koktēlīšus un doma bija pāris h nosnausties, kad pamodāmies visa vakara programma bija aiz muguras :D Tad nu gulējām tālāk.
Sākumā gan Mārtiņš mazliet sūdzējās ka nevar pierast pie tās šūpšanās, bet mani gan, tas tikai iemidzināja un nomierināja.

2.diena
ĻOOOTI, izgulējušies uzmodāmies kādos 6:00 no rīta un devāmies ekskursijā pa kuģa klāju agrā rītā, izbaudījuši skaidro skatu sākām tuvoties Zviedrijai. Tad atskanēja aicinājums uz brokastīm.
Tās bija fantastiskākās brokastis manā mūžā, TAS bija kaut kas tāds, WOW, fantastika. 

Devāmies iekšā Zviedru galda restorāniņā, sākumā gan mūsu interese bija tikai un vienīgi par brokastīm, - tur bija tik daudz visa kā - Salātiņi, omletes, cīsiņi, gaļiņas, saldie, augļu mērces un cilvēka apkārt, gandrīz neviena....
Nesot savas paplātes meklējām vietu kur piesēst. Kad ieraudzīju skatu pa panorāmas logu... Gandrīz apraudājos, tādu skatu nekad nekad nebiju redzējusi - 
Aiz kuģa bija kuģa pēdas, labā un kreisā pusē, daudz un dažādas mazas un lielākas saliņas, uz dažām nebija nekā, uz dažām četri koki, un citas atkal kāda maza mājiņa pie kuras atradās kāda kārtīga motorlaiva.
Saule ausa, debesis krāsojās, kādos piecos toņos - Sārtāki, zilāki, gaišāki, tumšāki, oranžāki. un TIK daudz saliņu. Fantastika.
Brokastis bija tik gardas. nosēdējām tur kādu stundu. Tad uzradās jaunieši un mūsu divvientulību izjauca, bet līdz tam viss bija vienkārši fantastiski, viņa acis staroja, tās Tā straroja, smaids bija patiess :) 
Jutos laimīga, piepildīta, sajūsmā :)

Drīz jau bijām arī klāt, peldējām garām miljons saliņām....
Un tad mana lielā izbrīna paņēma virsrsoku - Tas bija kas tāds :D par ko joprojam smejās :D
Biju tik pacilāta, ka redzu ko tādu, ka sajūsmā pateicu - oooo, Te visām mājām ir logi... - bet galvā gan domas bija savādākas :D - doma bij tāda - Te visām mājām ir TIK lieli logi - pa visu sienu, dažām vispār bija sienas vietā bija logi... Skaisti :)

Nokāpām no kuģa, un devāmies meklēt kā tikt ārā no ostas teritorijas...
Tā kā bijām nolēmuši sabiedrisko transportu neizmantot, tad staigājām visur ar kājām, un ja tā padomā, bija sajūta, ka visa Stokholma jau ir izstaigāta :D - gan jau ka tikai kada 5/100 :D
Bijam uz To VASA muzeju - Kuģis vienkarši fantastika, vēsture arī interesanta, un pēc skata - milzīgs, ja ņem vērā tos laikus kad tika būvēts un ar cilveku rokam viss taisits un sejas gravetas... Skaisti, diemžel neviena pratiga bilde no turienes nav, apgaismojums fotografešanai bija vienkārši šausmīgs. :D

Tad mes vienkārši staigājām pa pilsētu, vecpilsētu...
Kad ļoti gribējās ēst, centāmies atrast Hesīti :D jo pec nostastiem Stokholma viss ir elligi dargs.
Liela vilšanās, atradam tikai MCdonaldu, briesmas ne paika. bezgaršīga sausa bulka :D
Patiesībā mums bija arī grūti atrast muzejus un tadas lietas ari pec kartes, tapec vnk staigajam un izbaudijam divvientulibu - pa sen seniem laikiem - un Zin' patīkami.
Daudz pļāpājām, smējāmies, skrējām, fotogrāfējāmies.


Pastaigajam pa veikaliem, iepazinamies ar cenam, interesanti. Grūti pierast, pie ta ka viņiem nav mazakas vienibas par kronu, Nu ta, mums ir lati un santimi, bet viņiem tikai kronas.
Nopirkam kupinatu vistiņu, kkadus SWISS rolls, limonādi un cepumus.
Parsteigta biju par to, ka viņiem veikala ir tadi pudeļu automati, iemet alus pudeli un dabū naudiņu. Ziniet, strādā šī ideja - MES neredzejam nevienu pudeli metajamies kkur ara. Visi grib naudu ;) lieliska ideja. Bet ja LV ko tadu izmantotu domajams ka daudzi taras punktos zaudetu darbu.
Uz beigam jautriba jau sita augstu vilni :D - aizsakam runat par mašinam un interesanti bija tas ka viņi praktiski nebrauc ar tadam mašinam ka - VW, OPEL, tur domine VOLVO, MERSEDES - nu no glaunā gala.. Mašīnas ir jaunas, acīm baudāmi :)
Tad es neatceros ka bet izdomajam ka es skaitišu VW, bet Martiņš Volvo, es diemžel zaudeju ar 7x mazaku parsvaru :D bet kad nonacam LV es uzvareju pirmas 5minutes :D

Dodoties uz ostu kārtējo reizi parliecinajos ka esmu pilnigs Topografiskais ideots :D Bet nu, neko darit, ko daba devusi ar to jasamierinas.

Kā tikām uz kuģa ielidām gultā, nogurums bija šausmigs - ja nemaldos tad 7h pastāvīgas staigāšanas. 
Zviedru jaunieši tur traki skaļi tusēja, mus tas netrauceja, bet mēs aizmigam pus h pirms kuģa atiešanas no ostas... nogulejam visu vakaru un nakti... 

Kopumā ceļojums bija lielisks.. :) 
Atmiņas burvigas, visu arī nevar uzrakstīt :) (tāds neliels ieskats tajā) :)




piektdiena, 2012. gada 20. janvāris

Tā lūk man iet :)

Nu jā, vispār interesanti :)
Jau vairāk kā pusgadu strādāju :)
Mazā aug lieliem lēcieniem.
Darbā viss ir superīgi :)


Pāris dienas atpakaļ Mārtiņa mamma izkalkulēja manu skaitļu enerģiju...
Tā lūk, un es jau zināju ka man ir problēmas ar spekiem utml, bet ka viņa teica ka man viņas iet pat mīnusos. Tad es sāku saprast savu mūžīgo gulēt gribēšanu, miegainumu....
"isti nezinu kā to apkarot, bet nu turpinu dzīvot uz priekšu, iedzeru ingvera tēju un no šodienas -
 solijums sev- iet gulēt kad vien ir iespējams laicīgi.
un tad jau redzēs kā sanāks....


Tā kā pēdējā laikā slimoju ar laika trūkumu, gribu adīt, būt laba mamma un vēl likt tiesības, būt labs darbinieks un burvīga sieviete(uz to gan nav jācenšas) :D dabas dots talants :D 
Jāiemācās dalīt laiku.... Vispār man tas šķiet diezgan neiespējami ar manu darba grafiku, bet kas zina... :) 
Galvenais ir apņemšanās. :) pārējais realizēsies tik lielā mērā cik es to pati vēlēšos :)