Tātad, pirmā vietiņa kur bijām bija ''Araišu ezerpils''
Ieejas maksa bija diezgan zema.
Apstaigājām gan dzīvojamo daļu Tā kā lielāko daļu no šīm ēkām tika restaurētas, tad lielākā daļa no šīm būdiņām nemaz nebija iespēja apskatīt.
Arī pils drupas apskatījām - tā gan ir bijusi liela pils. Apskatījām ''meitu kalnu'' tur esot dzīvojušas tikai meitenes-sievietes. Dažādi ''vigvamiņi'', nojumītes kur gulēt.
Visvairāk man patika tas, ka Mārtiņš teica''Agrāk visas šīs mājas un būdiņas izskatījās daaaaudz lielākas!''
Diena bija saulaina, tapēc izmantojām iespēju uztaisīt kādu feinu bildīti.
Mīlulītes :)
''Tēti, tēti! Tu mani redzi?''
Mani mīļumiņi :)
Superpodziņa :)
Pašās beigās iegādājāmies magnētiņu :)
Dienas noslēgums bija superīgs, šašļiki pie Emīla un PIRTS :) mmmm. :)
Pēc, laikam, vienas dienas devāmies ciemos pie mammas brāļa Guntara un Ērgļiem.
Tur mēs dzīvojāmies divas dienas.
Pirmajā dienā mūs sagaidīja ar tikko vārītiem jaunajiem kartupelīšiem, burvīgi gardu mērcīti un tomātu puķkāpostu salātiem.Un Jā, to bija gatavojis pats Guntars(cilvēki pa gadiem tik ļoti izmainās) Nekad nedomāju ka viņš kādreiz varētu būt tik saimniecisks.
Savukārt mēs neatpalikām un atvedām saldējuma torti.
Iepazinos ar savu mazo brālēnu, kuru redzējusi biju tikai bildēs, ar fantastiski zilām ačtelēm, kas tagad jau ir zaļas. Nu, jau puika izaudzis un pat blēņas meistaro. :D
Bija arī tajā dienā mana lielā izgāžšanās, un jā, burtiskā nozīmē. - es izgāzos no šūpolēm.Sāpes labās kājas īkšķim atgādina to tīri bieži.
Godīgi sakot no tā kritiena atceros maz. - Atceros ka sēdēju šūpolēs un pēkšņi jau biju gar zemi, gar acīm melns, sāp kājas pirksts un naktī sāpēja arī plecs. Es nezinu kā es to dabūju gatavu,bet spēcīgi sasitu kājas pirkstu līdz kārtīgam pampumam, tad nu kliboju vairāk kā nedēļu, bet tas vel nebūtu nekas. Es taču piezemējos UZ GALVAS. Uhhh, atceros tās sāpes un troksni kāds bija kad galva saskārās ar zemi. šausmas...
Tajā vakarā devāmies uz brāļu Jurjānu memoriālo muzeju ''Meņģeļos''
Tur bija dziesmu vakars. Patīkams pasākums, sanāca dažādu gada gājumu sievietes un dziedājām.
Gan Jurjānu dziesmas, gan arī populāras un zināmas mūsdienu dziesmas.
Galds bija tik bagāti klāts, ka likās ka lūzīs no pārpilnības.
Vakars beidzās vēlu, bet noslēgums bija ļoooti jauks, man atkal tika piedziedātas pilnas ausis par stūra dīvāna praktiskumu :D -Mārtiņš :D
Otrā diena bija tik neorganizēta, visi noguruši, bērni niķīgi.
Bet Nē, mums jau miera nav. Gribas vēl kkur aizbraukt :D
Devāmies uz vēlvienu memorālo muzeju -Rūdolfa Blaumaņa muzeju ''Braki''
Tīri labi patika, tikai nebija tā senatnīguma elpa... Pietrūka.
Aizbraucām mājās- Tur pie Guntara, mazie izgulējās, atvadījāmies no radiniekiem un devāmies uz Gaiziņkalnu.
Tā kā nekad tur nebijām bijuši, tad nolēmām izmantot iespēju tur doties, jo tas taču galīgi nav tālu no Ērgļiem.
bridām un bridām pa zālēm uz augšu, vienā brīdī man ausis aizkrita, bet tad atkal pārgāja. skats skaists, bet nekas diži īpašs.
ļoti gribējās uzkāpt tajā tornī augšā, bet nedrīkstēja. Tā arī neuzkāpām, bet gan jau, ka tad skats būtu bijis 3x skaistāks.
Tad nu rāpāmies lejā- mazā lasīja puķītes, bet Mārtiņš man palīdzēja tikt lejā no kalna, jo tā mana klibā kāja bija nepielūdzama- diemžēl.
Tam vakaram pietika - abi sapratām. - Braucam mājās - pa ceļam iegriezāmies Liepkalnos...
mmmmm, tie pīrādziņi. :D gardi, gardi.
Un tie plašo pļavu skati, pamestas mājas. Man patika. :)
Nākošā rītā pamodos ar vēlmi doties zaļumos, kaut vai tikai vienu dienu pavadīt pie ezera, uzkurināt ugunskuru, pasauļoties, papeldēties, pabūt divatā, bet Mārtiņš šādi negribēja.
Bužināju un murciju viņu, tad piedāvāju doties uz Zoo. Lai gan tajā brīdī neredzēju ko viņš dara pie PC, pagriezos pret viņu un ieraudzīju, ka viņš jau ir atvēris vaļā lapu par Rīgas Zoo un sāk pētīt cenas.
Cik gan bieži tā var notikt?! Bet mums tā notiek aizvien biežāk.
Mazā bija sajūsmā-žirafes, dažādi putni, bruņurupuči, pāvi kas atļāvās Laumai uzbļaut.
Dabūja paglaudīt kaziņu, ļoti ļoti maziņu.
Redzējām arī čūskas un krokodīlus.
Laumai bija arī pareizais apģērbs šai dienai :D
Žirafe uz krekliņa.
Re, begemoti!
Paskat, zivtiņas!
Tēti, tēti, es atradu Nemo!
Redz kur arī Dorīna. :)
Jā, bija arī saldējuma kokteilis :)
Bijām izmantojuši dienas labāko laiku, jo ko līdz devāmies mājās, sāka līt lietus, bet vakara noslēgumā noskatijāmies Nemo un visi kopā lielajā gultā aizmigām. :) - Tā laimes sajūta... Ieelpo laimi :)
