Bet padarījām ļooti daudz :)
Bijām Laumiņai uztaisīt pirmo pasi , tad bijām bankā, devāmies uz tirgu, vēl pastaigājāmies.
Nopirkām superīgajā saldējumu bodītē salčukus :)
Es paņēmu sev vienu bumbiņu Lāceņu un vienu bumbiņu Ķiršu, bet mazā uzstāja, ka vajag to zaļo. :D Centos pierunāt uz ābolu, bet nē! - vajag TO zaļo. = Piparmētru, tā nu ar pārdevēju norunājām, ka paņems ābolu un mazliet uzrullēs piparmētru.
Mazajai iestājās miers :)
Galvenais ka zaļš! :D
UN kad izgājām no šīs jaukās bodītes ārā, mums bija liels, liels pārsteigums.
Vai redzi tos baltos punktiņus?! - Nē, tas nav tapēc ka kamera būtu netīra.
Kādā brīdī kad spēcīgāk uzpūta vējš- skats bija neticams.
Sajūta, kā ziemā. - SNIEG! :D bet nē! Tās ir papeļu pūkas!
Te vēl!
Bet bija vēlviens interesants piedzīvojums.
Kad devāmies meklēt kur atrodās tā vieta kur uztaisīt mazajai pasi, īsti pārliecināta nebiju, kur doties, līdz ar to bija kāds kundziņš kam uzjautāju kur var uztaisīt pasi. Viņš nezināja.
Nāca pretīm pensionāru pāris. Tie norādīja uz domes ēku(bet īsti pārliecināti par to vai tur ir vai nav viņi nebija)... - Devos tajā virzienā un man pretīm nāca vīrietis ar meitiņu ratiņos. Prasija - no kuras puses var šai mājai(kalna galā) uzbraukt ar ratiņiem augšā. Es teicu ka nezinu, bet varu palīdzēt tos ratiņus uzdabūt augšā, viņš teica ka pats uznesīšot. Tad es uzstāju, ka nest nemaz nav nepieciešams :D Viņš neticēja.
Tad domāju - ja viņam nepieciešama palīdzība, palīdzēšu, tad es viņam varu uzjautāt kur var uztaisīt pasīti, viņš saka- ka taisni tur, šobrīd arī cenšās nonākt - Tur augšā :D
Palīdzēju uzdabūt tos ratus augšā, kamēr viņš turēja manu somiņu un brīnījās. :D
Viņš pastāstīja dažādas lietas, rindā gaidījām labu laiku, pieskatīju kādu brītiņu arī to mazo dūdiņu, Bet ne par to ir stāsts.
Beigās sakrita tā ka kabinetā gāja pirmais viņš, un tikai pectam es, lai gan sākumā bija norunāts, ka mani laidīs pa priekšu, jo es palīdzēju. :D
Galu galā, es izgāju ārā pirmā un devos tālāk uz banku. Kad bankā visas lietas bija izdarītas un rinda izstāvēta, dodamies ar mazo ārā, un tur atkal, pretīm nāk viņš, ar visu bebeni, nu tikai tagad cenšās tikt iekšā bankā. Domāju- nu jauka sakritība. Apjautājos tik, kā tika lejā, (ja nepietika radošuma viņam tikt pašam augšā) :D
Pēctam gājām uz tirgu... Sapirkušas kartupeļus un burkānus, tikusi līdz tunelim, ATKAL, satiku viņu. runāja pa telefonu un stāstīja, ka jāaiziet uz tirgu sapirkt kartupeļus.
Tad man galvā šaudījās interesantas domas - KĀ VIENĀ PILSĒTĀ, VIENĀ DIENĀ VAR GADĪTIES DIVI DAŽĀDI CILVĒKI, SATIKTIES, UN PRAKTISKI VIENĀ LAIKĀ IET VIENUS UN TOS PAŠUS MARŠRUTUS AR TIEM PAŠIEM MĒRĶIEM?!
Te nu arī dziesmiņa kas man šobrīd pa galvu maisās, :)
